iztaisīt
iztaisīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
PiemēriIztaisīt šūpoles no dēļiem.
1.1.sarunvaloda Izveidot (piem., mākslas darbu).
PiemēriNo pasakas iztaisīt ludziņu bērniem.
1.2.sarunvaloda Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
PiemēriIztaisīt smalku, rupju balsi.
Stabili vārdu savienojumiIztaisīt lielas acis.
2.Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
PiemēriIztaisīt operāciju.
2.1.Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
PiemēriIztaisīt bēres.
3.Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
PiemēriIztaisīt par labu amatnieku.
Stabili vārdu savienojumiIztaisīt par cilvēku.
4.Uztvert un reaģēt (kādā noteiktā veidā).
PiemēriNo sīkumiem iztaisīt lielas lietas.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko).
Stabili vārdu savienojumiIztaisīt apaļas acis. Iztaisīt no kāda cilvēku. Iztaisīt no mušas ziloni. Iztaisīt no oda ziloni.