Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iztaisīt
iztaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
PiemēriIztaisīt šūpoles no dēļiem.
  • Iztaisīt šūpoles no dēļiem.
  • Iztaisīt parkā celiņus.
1.1.sarunvaloda Izveidot (piem., mākslas darbu).
PiemēriNo pasakas iztaisīt ludziņu bērniem.
  • No pasakas iztaisīt ludziņu bērniem.
1.2.sarunvaloda Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
PiemēriIztaisīt smalku, rupju balsi.
  • Iztaisīt smalku, rupju balsi.
Stabili vārdu savienojumiIztaisīt lielas acis.
2.Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
PiemēriIztaisīt operāciju.
  • Iztaisīt operāciju.
  • Iztaisīt analīzes.
  • Iztaisīt dzīvoklī remontu.
  • Iztaisīt manikīru un pedikīru.
2.1.Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
PiemēriIztaisīt bēres.
  • Iztaisīt bēres.
  • Iztaisīt lepnas kāzas.
3.Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
PiemēriIztaisīt par labu amatnieku.
  • Iztaisīt par labu amatnieku.
  • Iztaisīt no studenta izcilu operdziedātāju.
Stabili vārdu savienojumiIztaisīt par cilvēku.
4.Uztvert un reaģēt (kādā noteiktā veidā).
PiemēriNo sīkumiem iztaisīt lielas lietas.
  • No sīkumiem iztaisīt lielas lietas.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ko (ne)iztaisīt (par ko).
Stabili vārdu savienojumiIztaisīt apaļas acis. Iztaisīt no kāda cilvēku. Iztaisīt no mušas ziloni. Iztaisīt no oda ziloni.