izmācīt
izmācīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
PiemēriIzmācīt jaunekli par celtnieku.
- Izmācīt jaunekli par celtnieku.
1.1.Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
PiemēriVecmāmiņa izmācīja meiteni adīt.
- Vecmāmiņa izmācīja meiteni adīt.
1.2.Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
PiemēriIzmācīt suni dot ķepu.
- Izmācīt suni dot ķepu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
PiemēriGan dzīve tevi izmācīs!
- Gan dzīve tevi izmācīs!