izšūpot
izšūpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Šūpot un pabeigt šūpot.
PiemēriIzšūpot bērnu šūpolēs.
2.Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriVilnis izšūpo no kojas.
2.1.Šūpojot izkustināt.
PiemēriVējš izšūpo kokus.
Stabili vārdu savienojumiIzšūpot cauri.