izšūt
izšūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu transitīvs, darbības vārds
1.Šujot pārklāt ar izšuvumu (audumu, adījumu).
PiemēriIzšūt sedziņu.
Stabili vārdu savienojumiIzšujamie diegi.
1.1.Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
PiemēriIzšūt monogrammu.
2.Šujot izgatavot (ko); pašūt, uzšūt.
PiemēriIzšūt kleitu.
3.Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
PiemēriIzšūt istabu ar priežu dēļiem.