iztaisnot
iztaisnot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
iztaisnojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
PiemēriIztaisnot stiepli, naglu.
1.1.Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
PiemēriIztaisnot palagu uz gultas.
1.2.Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
PiemēriIztaisnot augumu.
2.Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
PiemēriIztaisnot šoseju, upes gultni.
3.joma: elektrotehnika Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
PiemēriIztaisnot maiņstrāvu.