Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stīpa
stīpa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
PiemēriMucas stīpa.
2.Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
PiemēriMatu stīpa.