nolauzt
nolauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu darbības vārds; transitīvs
1.Laužot panākt, ka nolūst.
PiemēriNolauzt ceriņa zaru.
- Nolauzt ceriņa zaru.
- Viesuļvētrā nolauzti koki.
1.1.Laužot atdalīt nost.
PiemēriNolauzt maizes gabalu.
- Nolauzt maizes gabalu.
- Nolauzt šokolādes gabaliņu.
1.2.Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
PiemēriNolauzt zīmuli.
- Nolauzt zīmuli.
- Nolauzt šujmašīnas adatu.
- Nolauzt durvīm rokturi.
2.sarunvaloda Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
PiemēriVairākus gadus viņš nolauzis celtniecībā.
- Vairākus gadus viņš nolauzis celtniecībā.
- Kopā nolauzti 7 gadi.
Stabili vārdu savienojumiNolauzt degunu. Nolauzt kaklu.
- Nolauzt degunu sarunvaloda — piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- Nolauzt kaklu sarunvaloda — nosisties.