nolaupīt1
nolaupīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Laupot iegūt, piesavināties.
PiemēriNolaupīt mantu.
1.1.Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
PiemēriNolaupīt bērnu.
1.2.pārnestā nozīmē Atņemt (ko).
PiemēriSlimība nolaupījusi viņam dzīvesprieku.