nolauzt
nolauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu transitīvs, darbības vārds
1.Laužot panākt, ka nolūst.
PiemēriNolauzt ceriņa zaru.
1.1.Laužot atdalīt nost.
PiemēriNolauzt maizes gabalu.
1.2.Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
PiemēriNolauzt zīmuli.
2.sarunvaloda Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
PiemēriVairākus gadus viņš nolauzis celtniecībā.
Stabili vārdu savienojumiNolauzt degunu. Nolauzt kaklu.