Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nolēkāt
nolēkāt [nùolȩ̃kât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Lēkājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNolēkāt visu ceļu līdz skolai.
1.1.Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriVisu vasaru nolēkāt uz kruķiem.
1.2.sarunvaloda Nodejot.
PiemēriNolēkāt kādas piecas vai sešas dejas.