nolēkt
nolēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Lecot, ar lēcienu nonākt lejā, zemē.
PiemēriNolēkt ar izpletni.
- Nolēkt ar izpletni.
- Nolēkt ar gumiju.
- Nolēkt no 9. stāva.
1.1.Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
PiemēriNolēkt no palodzes.
- Nolēkt no palodzes.
- Nolēkt no krēsla.
- Kaķis nolēca uz grīdas.
1.2.Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
PiemēriNolēkt no šūpolēm.
- Nolēkt no šūpolēm.
- Nolēkt no ledus gabala.
2.sarunvaloda, transitīvs Nodejot (strauju deju).
PiemēriNolēcām trīs dejas.
- Nolēcām trīs dejas.