Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nokūleņot
nokūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
PiemēriNokūleņot pa kāpnēm.