šķērēt2
šķērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
šķērēšana lietvārds; sieviešu dzimte
1.Smalcināt, griezt garenās sloksnēs.
PiemēriŠķērēt kāpostgalvas ar kāpostu ēveli.
1.1.Griezt nost, dalīt.
PiemēriŠķērēja zemi mazākos gabalos un izdevīgi pārdeva jauno namu būvētājiem.
1.2.Griezt ar šķērēm (ko).
PiemēriŠķērēt meitenei īsākus matus.