šķērēt2
šķērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
šķērēšana lietvārds; sieviešu dzimte
1.Smalcināt, griezt garenās sloksnēs.
PiemēriŠķērēt kāpostgalvas ar kāpostu ēveli.
- Šķērēt kāpostgalvas ar kāpostu ēveli.
- Šķērēt salātus.
1.1.Griezt nost, dalīt.
PiemēriŠķērēja zemi mazākos gabalos un izdevīgi pārdeva jauno namu būvētājiem.
- Šķērēja zemi mazākos gabalos un izdevīgi pārdeva jauno namu būvētājiem.
1.2.Griezt ar šķērēm (ko).
PiemēriŠķērēt meitenei īsākus matus.
- Šķērēt meitenei īsākus matus.
- Šķērēt vaļā aploksni.