nojaukt
nojaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu darbības vārds; transitīvs
1.Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
PiemēriNojaukt veco ēku.
- Nojaukt veco ēku.
- Nojaukt nelikumīgi uzbūvēto žogu.
- Berlīnes mūris tika nojaukts 1989. gadā.
- Kopš dzelzceļa vairs nav, sliedes ir nojauktas.
1.1.Novākt (ko uzslietu).
PiemēriNojaukt telti.
- Nojaukt telti.
1.2.Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
PiemēriNojaukt veco kārtību.
- Nojaukt veco kārtību.
- Nojaukt stereotipus.
- Nojaukt tradicionālos priekšstatus.
2.Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
PiemēriNojaukt svētku pasākumu.
- Nojaukt svētku pasākumu.
- Nojaukt priekšnesumu.
Stabili vārdu savienojumiNojaukt visus tiltus (aiz sevis).
- Nojaukt visus tiltus (aiz sevis) idioma — rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.