gailis
gailis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mājas vistu tēviņš.
PiemēriPagalmā staigā gailis ar vistām.
1.1.formā: daudzskaitlis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
PiemēriCelties pirms gaiļiem.
Stabili vārdu savienojumiPirmie gaiļi.
1.2.Gaiļa skulpturāls atveidojums.
PiemēriBaznīcas tornis ar zeltīto gaili.
2.Vistveidīgo putnu tēviņš.
PiemēriMedņu gailis.
3.Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
PiemēriUzvilkt, nospiest gaili.
Stabili vārdu savienojumiKā gailis. Lielīgs kā gailis. Ne gailis pakaļ nedziedās. Pinas kā akls gailis pa pakulām.