gailis
gailis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mājas vistu tēviņš.
PiemēriPagalmā staigā gailis ar vistām.
- Pagalmā staigā gailis ar vistām.
- Gaiļa sekste.
- Gaiļu cīņas.
1.1.formā: daudzskaitlis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
PiemēriCelties pirms gaiļiem.
- Celties pirms gaiļiem.
- Pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi.
Stabili vārdu savienojumiPirmie gaiļi.
- Pirmie gaiļi — laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
1.2.Gaiļa skulpturāls atveidojums.
PiemēriBaznīcas tornis ar zeltīto gaili.
- Baznīcas tornis ar zeltīto gaili.
2.Vistveidīgo putnu tēviņš.
PiemēriMedņu gailis.
- Medņu gailis.
- Rubeņu gailis.
3.Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
PiemēriUzvilkt, nospiest gaili.
- Uzvilkt, nospiest gaili.
Stabili vārdu savienojumiKā gailis. Lielīgs kā gailis. Ne gailis pakaļ nedziedās. Pinas kā akls gailis pa pakulām.
- Kā gailis idioma — sarunvaloda saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
- Lielīgs kā gailis idioma — ļoti lielīgs.
- Ne gailis pakaļ nedziedās idioma — sarunvaloda saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
- Pinas kā akls gailis pa pakulām sarunvaloda — saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- Sarkanais gailis idioma — uguns, kas posta, iznīcina; ugunsgrēks.