nokārpīt -u, -i, -a, pag. -ījutransitīvs, darbības vārds
Kārpot novirzīt nost.
PiemēriNokārpīt sniegu.
Piemēri
Nokārpīt sniegu.
Meža zvēri nokārpījuši sūnu.
Bites skrējušas arī visādu putekļu aplipušām kājām, bet, kad Puteklis pieķēries vienai pie kāju pūkām, tā nokārpījusi Putekli nost un teikusi: "Tu jau neesi puteksnis!"
