aizstāvēt
aizstāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
PiemēriAizstāvēt tēvzemi.
- Aizstāvēt tēvzemi.
- Aizstāvēt cietoksni.
- Aizstāvēt bērnu pret pāridarījumiem.
- Aizstāvēt draugu pret apmelojumiem.
1.1.Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
PiemēriAizstāvēt savas skolas godu.
- Aizstāvēt savas skolas godu.
- Aizstāvēt čempiona titulu.
2.Tiesas procesā atspēkot apsūdzību, minēt pierādījumus (kā) labā.
PiemēriAdvokāts aizstāv apsūdzēto.
- Advokāts aizstāv apsūdzēto.