Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizstiept
aizstiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu darbības vārds; transitīvs
1.Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizstiept smago somu līdz autobusam.
1.1.sarunvaloda Slepus aiznest; nozagt.
PiemēriVilks aizstiepis jēru no ganībām.
2.Stiepjot, velkot novietot (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
PiemēriAizstiept veļas auklu no viena koka līdz otram.