aizstāvēt
aizstāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
PiemēriAizstāvēt tēvzemi.
1.1.Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
PiemēriAizstāvēt savas skolas godu.
2.Tiesas procesā atspēkot apsūdzību, minēt pierādījumus (kā) labā.
PiemēriAdvokāts aizstāv apsūdzēto.