aizstāvēties
aizstāvēties -os, -ies, -as, pag. -os darbības vārds; atgriezenisks
1.Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
PiemēriAizstāvēties pret laupītājiem.
- Aizstāvēties pret laupītājiem.
- Ienaidnieks nikni aizstāvas.
2.Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
PiemēriAizstāvēties pret pārmetumiem.
- Aizstāvēties pret pārmetumiem.
- Neprast aizstāvēties.
3.Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērsto apsūdzību, minēt pierādījumus sev par labu.
PiemēriApsūdzētajam ir tiesības aizstāvēties.
- Apsūdzētajam ir tiesības aizstāvēties.