Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizstūrēt
aizstūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Stūrējot aizvirzīt.
PiemēriAizstūrēt laivu uz krastu.