Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizsūbēt
aizsūbēt 3. pers. -sūb, pag. -sūbēja intransitīvs, darbības vārds
Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
PiemēriUzraksts uz vara plāksnes aizsūbējis.