raust
raust raušu, raus, rauš, pag. rausu darbības vārds; transitīvs
1.Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
PiemēriRaust smiltis kaudzē.
- Raust smiltis kaudzē.
1.1.Vākt un virzīt kurp (ko izkliedētu).
PiemēriRaust pelnus laukā no plīts.
- Raust pelnus laukā no plīts.
- Raust sniegu nost no soliņa.
1.2.Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
PiemēriRaust sviedrus no pieres.
- Raust sviedrus no pieres.
- Pēc koncerta vairākas māmiņas rauš prieka asaras.
2.Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
PiemēriDaudziem galvenais šķiet tikai raust un pelnīt, cik vien var.
- Daudziem galvenais šķiet tikai raust un pelnīt, cik vien var.