stāja
stāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
PiemēriNormāla, pareiza stāja.
- Normāla, pareiza stāja.
- Vīrietim ir stalta stāja.
- Nostāties ierindā miera stājā.
2.Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
PiemēriSabiedriskā stāja.
- Sabiedriskā stāja.
- Morālā stāja.
- Mākslinieks ar intelektuāli spēcīgu stāju.
3.formā: vienskaitlis Apstāja.
PiemēriStrādāt visu dienu bez stājas.
- Strādāt visu dienu bez stājas.
- Lietus līst bez stājas.