Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
staigulis1 nievājoša ekspresīvā nokrāsa
staigulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds
staigule dsk. ģen. -ļu lietvārds
1.Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
PiemēriStaiguļiem grūti atrast piemērotu darbu.
2.formā: sieviešu dzimte Prostitūta.
PiemēriIelu staigule.