Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
staigulis2
staigulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
PiemēriStaigulis palīdz bērnam uzdrošināties spert pirmos soļus.
1.1.Šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
PiemēriIet pa istabu ar staiguli.