staipīt
staipīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt stiept (ko garumā, platumā u. tml.).
PiemēriStaipīt sagumzīto segu.
1.1.Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
PiemēriStaipīt lenti pāri laukumam no viena staba uz otru.
2.Vairākkārt kustināt, vingrinot iztaisnot (ķermeņa daļas).
PiemēriStaipīt rokas uz augšu un leju.
Stabili vārdu savienojumiStaipīt kaklu. Staipīt kaulus.
3.sarunvaloda Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
PiemēriStaipīt smagu somu no skolas uz mājām.