staigāt
staigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
staigājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
PiemēriBērns ir sācis staigāt.
Stabili vārdu savienojumiStaigā laimīgs. Staigāt uz rokām.
1.2.Vairākkārt, regulāri iet (uz kurieni).
PiemēriStaigāt pa vakariem uz klubu.
1.3.transitīvs; kopā ar: lietvārds "ceļu, taku" Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
PiemēriStaigāt tālu ceļu.
1.4.pārnestā nozīmē Virzīties (par parādībām dabā).
PiemēriMākoņi staigā visapkārt, bet lietus nelīst.
2.Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
PiemēriStaigāt dārgās drēbēs.
3.formā: trešā persona Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
PiemēriVecā šķūnīša durvis kustas un staigā.
3.1.Tikt dotam tālāk citam.
PiemēriAlus krūze staigāja no viena pie otra, no rokas rokā.
Stabili vārdu savienojumiKā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.). Krūti izgāzis (iet, staigā).