Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
staipeknis
staipeknis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
PiemēriStaipekņu sporas.
Stabili vārdu savienojumiStaipekņu ģints.