staipīties
staipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Refl. → staipīt1.
PiemēriTamborētā jaka staipās.
1.1.Būt staipīgam (1).
PiemēriMedus staipās no karotes krūzītē.
2.Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
PiemēriCeļmalā staipījās nomesti elektrības vadi.
3.Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriIlgi staipīties no rīta pa gultu.
3.1.Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
PiemēriSliekas staipās pa uzartu tīrumu.
4.sarunvaloda Ļoti pūlēties (ko nesot, ceļot u. tml.).
PiemēriStaipīties nesot un liekot automašīnā smagās ceļasomas.