staipīt
staipīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt stiept (ko garumā, platumā u. tml.).
PiemēriStaipīt sagumzīto segu.
- Staipīt sagumzīto segu.
- Staipīt jostu sev apkārt.
- Staipīt vilnas cepuri galvā.
1.1.Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
PiemēriStaipīt lenti pāri laukumam no viena staba uz otru.
- Staipīt lenti pāri laukumam no viena staba uz otru.
2.Vairākkārt kustināt, vingrinot iztaisnot (ķermeņa daļas).
PiemēriStaipīt rokas uz augšu un leju.
- Staipīt rokas uz augšu un leju.
- Staipīt notirpušās kājas.
Stabili vārdu savienojumiStaipīt kaklu. Staipīt kaulus.
- Staipīt kaklu — vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
- Staipīt kaulus — staipīt locekļus.
3.sarunvaloda Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
PiemēriStaipīt smagu somu no skolas uz mājām.
- Staipīt smagu somu no skolas uz mājām.
- Staipīt visur līdzi bērnu.