staigulis1 nievājoša ekspresīvā nokrāsa
staigulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds
staigule dsk. ģen. -ļu lietvārds
1.Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
PiemēriStaiguļiem grūti atrast piemērotu darbu.
- Staiguļiem grūti atrast piemērotu darbu.