nostūris
nostūris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nomaļa, arī attāla vieta; nomale.
PiemēriKluss pilsētas nostūris.
- Kluss pilsētas nostūris.
- Gleznains dabas nostūris.
- Neskarts meža nostūris.
1.1.Tāla vieta; nomale.
PiemēriTāls pasaules nostūris.
- Tāls pasaules nostūris.
- Atrasties Eiropas nostūrī.
2.Vieta telpas malā, stūrī.
PiemēriSēdēt istabas tumšākajā nostūrī.
- Sēdēt istabas tumšākajā nostūrī.