Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nosūbēt
nosūbēt 3. pers. -sūb, pag. -sūbēja intransitīvs, darbības vārds
1.Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
PiemēriNosūbējušas sudraba karotes.
1.1.Pārklāties ar netīrumu kārtu un kļūt tumšākam.
PiemēriNosūbējušas durvis.