nosūbēt
nosūbēt 3. pers. -sūb, pag. -sūbēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
PiemēriNosūbējušas sudraba karotes.
- Nosūbējušas sudraba karotes.
- Zaļgani nosūbējis gredzens.
1.1.Pārklāties ar netīrumu kārtu un kļūt tumšākam.
PiemēriNosūbējušas durvis.
- Nosūbējušas durvis.
- Nosūbējis jumta segums.
- Sienas glezna skolas zālē gan pa gadiem nosūbējusi, veca kā mans vaigs.