Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nosūbēt
nosūbēt 3. pers. -sūb, pag. -sūbēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
PiemēriNosūbējušas sudraba karotes.
1.1.Pārklāties ar netīrumu kārtu un kļūt tumšākam.
PiemēriNosūbējušas durvis.