nosunīt sarunvaloda
nosunīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Nolamāt.
PiemēriNosunīt politiskos konkurentus.
- Nosunīt politiskos konkurentus.
Stabili vārdu savienojumiNosunīt līdz pēdējam.
- Nosunīt līdz pēdējam — ļoti nolamāt.
1.1.Nobārt.
PiemēriBenita klusu iesmējās, bet reizē arī sevi nosunīja – vakar taču arī tu varēji apjēgt, ka vienas no durvīm ir vaļā, ko tu kā tāda stulba siti to logu?
- Benita klusu iesmējās, bet reizē arī sevi nosunīja – vakar taču arī tu varēji apjēgt, ka vienas no durvīm ir vaļā, ko tu kā tāda stulba siti to logu?