Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nosukāt
nosukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Sukājot saglaust, pieglaust (matus).
PiemēriMeitene ar gludi nosukātiem matiem.
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku).
PiemēriRūpīgi nosukāt ķēvi ar skrāpi.
2.sarunvaloda Nopērt.
PiemēriNosukāt palaidni ar žagaru.
3.sarunvaloda Noēst (ko).
PiemēriNosukāt maizes gabalu.