Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nosukāt
nosukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Sukājot saglaust, pieglaust (matus).
PiemēriMeitene ar gludi nosukātiem matiem.
  • Meitene ar gludi nosukātiem matiem.
  • Nosukāt matus uz pieres.
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku).
PiemēriRūpīgi nosukāt ķēvi ar skrāpi.
  • Rūpīgi nosukāt ķēvi ar skrāpi.
  • Nosukāt zirgus, ka spīd vien.
2.sarunvaloda Nopērt.
PiemēriNosukāt palaidni ar žagaru.
  • Nosukāt palaidni ar žagaru.
3.sarunvaloda Noēst (ko).
PiemēriNosukāt maizes gabalu.
  • Nosukāt maizes gabalu.
  • Nosukāt pusbļodu kotlešu.