nostūrēt
nostūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
PiemēriNostūrēt no ceļa grāvī.
- Nostūrēt no ceļa grāvī.
1.1.transitīvs Stūrējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriViņš varonīgi nostūrēja visu ceļu viens pats.
- Viņš varonīgi nostūrēja visu ceļu viens pats.