atvirzīties
atvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtvirzīties no loga.
- Atvirzīties no loga.
- Atvirzīties sānis.
- Atvirzīties nedaudz atpakaļ.
- Kuģis atvirzās no piestātnes.
1.1.Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
PiemēriTālāk dzelzceļš atvirzās nost no upes.
- Tālāk dzelzceļš atvirzās nost no upes.
2.Virzoties atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriCilvēki pēc koncerta atvirzījušies līdz tramvaja pieturai.
- Cilvēki pēc koncerta atvirzījušies līdz tramvaja pieturai.