nobirdināt
nobirdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
PiemēriNobirdināt pelnus pelnu traukā.
1.1.Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
PiemēriNobirdināt zemē maizes drupačas.
1.2.Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
PiemēriEglīte nobirdinājusi skujas.
2.Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
PiemēriNobirdināt pa kādai asarai.