nobirdināt
nobirdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
PiemēriNobirdināt pelnus pelnu traukā.
- Nobirdināt pelnus pelnu traukā.
- Nobirdināt no saknēm lieko zemi.
1.1.Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
PiemēriNobirdināt zemē maizes drupačas.
- Nobirdināt zemē maizes drupačas.
- Vējš nobirdina ābelēm visus ābolus.
1.2.Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
PiemēriEglīte nobirdinājusi skujas.
- Eglīte nobirdinājusi skujas.
- Koki savas lapas jau nobirdinājuši.
2.Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
PiemēriNobirdināt pa kādai asarai.
- Nobirdināt pa kādai asarai.
- Nobirdināt prieka asaras.