nobirt
nobirt 3. pers. -birst, pag. -bira darbības vārds; intransitīvs
1.Birstot nokrist.
PiemēriNo griestiem nobiris apmetums.
- No griestiem nobiris apmetums.
- Pelni nobiruši zemē.
- Uz galda nobirušas maizes drupačas.
1.1.Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
PiemēriRudenī kokiem nobirst lapas.
- Rudenī kokiem nobirst lapas.
- Zemē nobiruši kastaņi.
- Eglītei smaržīgās skujas nobirušas.
1.2.Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
PiemēriZiemassvētku eglīte jau nobirusi.
- Ziemassvētku eglīte jau nobirusi.
1.3.Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
PiemēriZeme bija nobirusi ar skujām.
- Zeme bija nobirusi ar skujām.
2.Noritēt (par asarām).
PiemēriBrīžiem nobirst asaras.
- Brīžiem nobirst asaras.
- Reizēm nobirst pa kādai asarai.