nokratīt
nokratīt -kratu, -krati, -krata, pag. -kratīju darbības vārds; transitīvs
1.Kratot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
PiemēriNokratīt ābolus no koka.
- Nokratīt ābolus no koka.
- Olīvas novāc, tās nokratot vai ar speciālu mašīnu.
1.1.Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
PiemēriNokratīt cigaretes pelnus.
- Nokratīt cigaretes pelnus.
- Nokratīt zemi no auga saknēm.
- Nokratīt uz pleca uzlikto roku.
2.Atbrīvoties (no kā).
PiemēriNokratīt svešzemju jūgu.
- Nokratīt svešzemju jūgu.
3.Pakratīt.
PiemēriĀrsts tikai nokrata galvu.
- Ārsts tikai nokrata galvu.
- Pārdevējas nokrata galvu un saka: "Nav!"