plucināt1
plucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt1.
PiemēriPlucināt zosij spalvas.
2.Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
PiemēriPlucināt lupatas, papīru.
3.Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
PiemēriVējš plucina matus un drēbes.
3.1.Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
PiemēriPlucināt aiz ausīm, aiz elkoņa.