plūdenis
plūdenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.joma: valodniecība Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
PiemēriDubultais plūdenis.
2.Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.