atmeimurot sarunvaloda
atmeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Grīļīgā gaitā, streipuļojot atkļūt šurp.
PiemēriVīrs atmeimuro no kroga.
1.1.Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
PiemēriIereibušais atmeimuro nost no durvīm.