atmānīt
atmānīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtmānīt aitas līdz aploka vārtiem.
- Atmānīt aitas līdz aploka vārtiem.
- Atmānīt uz pagastu labu speciālistu.