notīt
notīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu darbības vārds; transitīvs
1.Tinot vairākkārt, cieši apklāt, nosegt (ko).
PiemēriNotīt pirkstu ar marli.
- Notīt pirkstu ar marli.
- Kakls notīts ar šalli.
- Olas pirms krāsošanas notin ar krāsainu vilnas dziju.
2.Tinot noņemt nost (ko aptītu).
PiemēriNotīt dziju no spoles.
- Notīt dziju no spoles.
- Notīt papīru no ruļļa.
2.1.Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
PiemēriNotīt dziju ciešos kamolos.
- Notīt dziju ciešos kamolos.
Stabili vārdu savienojumiNotīt makšķeri.
- Notīt makšķeri sarunvaloda — aiziet prom, nozust.