stīpot
stīpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
stīpojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Likt, vilkt (kam) stīpu.
PiemēriStīpot mucu.
- Stīpot mucu.
- Stīpot kasti.
1.1.Sastiprināt, nostiprināt ar stīpu.
PiemēriStīpot dēļus.
- Stīpot dēļus.
- Lai dižkoku saglabātu, tas tika stīpots.
1.2. Tāds, kurā ir stīpas.
PiemēriStīpota kleita.
- Stīpota kleita.