atirt2
atirt -iru, -ir, -ir, pag. -īru darbības vārds; transitīvs
atirties darbības vārds; atgriezenisks
1.Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtirt laivu pie laipām.
1.1.Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
PiemēriAtirt laivu no kuģa.