noārdīt
noārdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
noārdīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
PiemēriNoārdīt veco šķūni.
1.1.pārnestā nozīmē Panākt, ka (kas) zūd, vairs nepastāv.
PiemēriNoārdīt tradīcijas.
2.Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
PiemēriNoārdīt kažokādas apkakli.
3.formā: trešā persona Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
PiemēriNoārdīt tauku šūnas.
Stabili vārdu savienojumiNoārdīt visus tiltus.