Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nostrādāt
nostrādāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Strādāt (kādu laiku) un beigt strādāt.
PiemēriNostrādāt vairākas stundas bez pārtraukuma.
  • Nostrādāt vairākas stundas bez pārtraukuma.
  • Nostrādāt daudzus gadus par skolotāju.
  • Viņš bija nostrādājis visu mūžu vienā darbavietā.
  • Saņemt atalgojumu par nostrādātām virsstundām.
2.Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
PiemēriRūpīgi un glīti nostrādāts rokdarbs.
  • Rūpīgi un glīti nostrādāts rokdarbs.
  • Atjaunota un kvalitatīvi nostrādāta vecā parketa grīda.
  • Profesionāli labi nostrādāta izrāde.
3.Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
PiemēriPuikas blēņodamies nostrādā trakas lietas.
  • Puikas blēņodamies nostrādā trakas lietas.
  • "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
4.intransitīvs; formā: trešā persona Izpildīt paredzēto darbību, savu funkciju.
PiemēriNostrādāja signalizācija.
  • Nostrādāja signalizācija.
  • Reklāma nostrādāja.
  • Instinkts bija nostrādājis nekļūdīgi.